Talbot ir viena no tām grupām, kuras uzstāšanos biju cerējis pieredzēt jau labu laiku, arī iespējas bijušas ne viena vien, taču tad kursa darbs jāraksta, tad kurpe spiež, tad saule acīs spīd... Līdz pat šai dienai nožēloju nedošanos uz Dirge, Pedigree un Talbot konci „Melnajā Piektdienā” pērngad. Bet nu pie lietas.
Gudru ziņu ierodoties laicīgi, bet ne pārāk laicīgi, sākums ilgi nebija jāgaida – ar akadēmisko un končiem pilnīgi normālo 10-15 minūšu nokavēšanos uz skatuves pirmie kāpa enerģiskie Void of Sense - norvēģu jaunieši ar uzrullētiem keponiem (tieši tā es vēlāk vakara gaitā atšķīru viņus no DYST, t.i., „tie ar uzrullētajiem keponu nagiem” un „tie otri”). Uzreiz jāsaka, ka Void of Sense un DYST pārstāvētais žanrs galīgi nav mans lauciņš, tāpēc arī norvēģu uzstāšanos pavisam noteikti neņemos saukt par vilšanos. Džeki kapāja no sirds un ar pilnu atdevi, kārtīgā hārdkora garā nekautrējoties par savu skatuvi padarīt visu zāli. Būtu instrumentiem garāki vadi, gan jau arī skaņotājus pie pults apciemotu... „Nomēģināju” pāris dziesmas, pirms došanās īslaicīgi hibernēties un gaidīt nākamo blici.
DYST, kaut noteikti nebūs tā grupa, kuru klausīšos ierakstā mājās, koncertā skanēja tīri labi un spēja noturēt manu uzmanību gandrīz visu savu uzstāšanās laiku. Seta ilgums, starp citu, bija ļoti veiksmīgi dozēts - neitrālais klausītājs noteikti netika atstāts ar mazuma sajūtu, man nepaguva piebesīt, bet faniem... faniem, protams, nekad nebūs gana. Kopumā DYST, kaut varbūt nedaudz zaudē Void of Sense horeogrāfiskās aktivitātēs, pavisam noteikti izklausījās savāktāk un pārliecinošāk. Džeki zina, kā viņi grib izklausīties, un mērķtiecīgi pie tā strādā.
Tālāk vairs tikai atlika nepacietībā gaidīt vakara naglu Talbot. Vispār gan jāteic, ka vakara nagla bija publika, bet Talbot – veseris, kas to līdz galvai iedzina grīdā. Tiem, kam nav sveši tādi grandiozi vārdi kā „Electric Wizard”, „Sleep”, „Ufomammut”, ir skaidrs, ko sagaidīt šādu grupu koncertos. Tāpēc es, ieņemot vietu netālu no skatuves, jau laikus sasprindzināju vēdera presi un mentāli noskaņojos pirmajam soniskajam bliezienam, ko Talbot gāzīs publikas virzienā. Kārtīgs stounerdūms koncertos spēj aizskart ne tikai netveramās dvēseles stīgas, bet arī pavisam reāli ietekmēt apkārtējo vidi, masīvos, basīgos viļņos liekot ietrīsēties klausītāju sirdīm, saplakt plaušām, sašķidrināties aknām, liesai un citiem iekšējiem orgāniem. Talbot gadījumā visaptverošā skaņas masa koncerta gaitā pieveica arī pie sienas piekārto grupas baneri, kas stiprinājumu pa stiprinājumam kapitulēja skaņas viļņu un gravitācijas apvienoto spēku priekšā.
„Kāds var pateikt, kā, pie velna, divi igauņi var uztaisīt tāāādu skaņu?” starp skaņdarbiem no publikas kāds reizē visiem un nevienam uzdeva ne tik daudz neizpratnes, kā apbrīnas pilnu jautājumu. Jā, tik tiešām – šeit pilnībā pierādās teiciens „less is more”. Par spīti minimālajam dalībnieku sastāvam, priekšnesumā visa kā bija pārpārēm – gan tīri vizuāls prieks vērot Magnusa un Jarmo darbības uz skatuves, gan pārpasaulīga, skaņas radīta atmosfēra, kurā savijas kosmiskais ar Zemisko (saprast abējādi), aizvēsturiskais ar vēl nenotikušo. Monotoni basa rifi labākajās stoner doom tradīcijās vienkārši nevar būt apnicīgi, ja tie ir tik pārdomāti organiski, piešķirot žanram tik raksturīgo meditatīvo kvalitāti. Galu galā, ja rifs ir tik lielisks, kāpēc to neatkārtot vēl un vēl, un vēl?
Neliels oftopiks, bet tas laikam ir mūsu ziemeļu kaimiņu asinīs – panākt maksimālu efektu ar minimāliem līdzekļiem, jo šī ne pārāk ierastā grupas struktūra (bass + bungas) Igaunijas smagajā skatuvē nav vienīgais gadījums. Ir taču arī visai ekstravagantais akmens laikmeta death metal duets Neoandertals, kurā spēkus apvienojuši Rain Pohlak un Sandra Vungi. Taču, ja Neoandertals tik tiešām izklausās kā divu instrumentu veidojums, Talbot uzstāšanās laikā ik pa brīdim neviļus sevi pieķēru pie domas, vai tik aiz pastiprinātājiem slepus nav nolīdis vēl vismaz viens džeks ar ģitāru?
Izskanot Talbot pamata setam, izsalkusī Cēsu publika ierasti pieprasīja papildporciju. „Tiešām gribat vēl? Tiešām?” nedaudz izbrīnīts pārjautāja Magnus Andre, laikam jau pie sevis nodomājot, ka pirmajās rindās stāvošajiem būs iestājusies neliela kontūzija... Taču kaimiņu būšana paliek kaimiņu būšana, un visus interesentus Talbot pabaroja ar kārtīgu papildporciju desmit minūšu garumā, kopumā sniedzot pamatīgu, kvalitatīvu un baudāmu stoner doom paraugstundu.
