Koncerta apskats: Killswitch Engage koncerts Tallinā

Šo koncertu gribējās redzēt vairāku iemeslu dēļ, galvenokārt, jau tādēļ, ka grupā ir atgriezies tās oriģinālais vokāls Jesse Leach, kurš nomainīja uz laiku (tiesa gan krietniem 10 gadiem) pieņemto Blood Has Been Shed vokālu Howard Jones, kurš savu frontmena uzdevumu pildīja pārliecinoši un godam. Grupa ar J.Leach priekšgalā aprīļa sākumā izdeva savu pēdējo albumu ‘Disarm The Descent’, kas, tīri subjektīvi spriežot, vokāla ziņā likās ‘nedaudz mīkstāks‘ kā, piemēram, iepriekšējais    ‘As Daylight Dies’. Bet Killswitch Engage vienmēr ir bijusi grupa, kas koncertos skan spēcīgāk nekā ierakstos, tādēļ vēl jo vairāk gribējās viņus redzēt ar jauno veco frontmenu pie mikrofona.

Tad īsumā par koncertu - sakarā ar to, ka tas notika trešdienā, tad tikt no darba un paspēt laicīgi tikt uz Tallinu bija nedaudz problemātiski, kā rezultātā nācās palaist garām pirmos iesildītājus Heartist (USA), kas iekš youtube likās tīri interesanti - kaut kas uz Saosin pusi ar melodiski smagu muzikālo pavadījumu un pārsvarā diezgan forši dziedošu vokālu. Šeit atkal nedaudz mans subjektīvais viedoklis un offtopiks - reti kad atzīstu par pieņemamu šādu melodisku vokalizēšanu metāla mūzikā, kas lielākoties beidzas ar samocītu un ne visai baudāmu dzīvo izpildījumu (vairākkārt ir piedzīvotas šādas vilšanās arī diezgan respektējamu importa grupu vidū). Tādēļ varbūt arī labi, ka tā... Varbūt kāds, kurš viņus redzēja, var padalīties ar savu viedokli komentāros.

Ieradāmies, kad klubs jau bija pilns, un otrie iesildītāji Sylosis (UK) bija sava seta vidū - tehnisks, nedaudz trashīgs metalcore ar vienu no ģitāristiem pie vokāla. Skanēja labi un baudāmi - čaļi nospēlēja perfekti, arī visi sarežģītie ģitāru soliņi izskanēja pilnībā. Sylosis laikā nepameta interese un noteikti vēlēšos viņus dabūt arī savā pleijerī.

Tālāk seko diezgan īsa pārkrāmēšanās un praktiski bez soundcheck ar pilnu jaudu savu šovu sāk Killswitch Engage. Sākumā skaņa vēl nebija tā labākā, bet jau līdz pirmās dziesmas vidum viss bija savākts un skanēja ļoti labi. Šajā brīdī atkal neliels offtopiks par skaņu iekš Rock Cafe – salīdzinot ar visiem zināmo līdzīga izmēra koncertzāli te pat pie mums, Igauņi smagās mūzikas ziņā viennozīmīgi saliek ar aptuveni 3:1, jo praktiski viss, kas tajā klubā spēlē, skan tā kā vajag un nekas nav pa īsu, klusu utt. Gana svarīgs aspekts, lai mierīgi spētu iznīcināt labu koncertu. Un turpinot par uzstāšans – sākums aizvadīts iespaidīgs un enerģija, kas nāk no skatuves, nelaiž vaļā līdz pašām beigām. Līdzko Jesse Leach izbļāva pirmās frāzes, tā visa nelielā skepse par garo pauzi un ne pārāk pārliecinošo izpildījumu albumā pazuda uz neatgriešanos. Iesāka viņi ar ‘The Hell In Me’ no jaunā albuma, bet lielākoties, kā tas arī ir redzams pēc lejā pievienotās setlistes, spēlēja hitus no iepriekšējiem albumiem, ik pa brīdim iestarpinot kaut ko no jaunā. Galu galā – ļoti pareizi, ka tā! Tehniskais izpildījums, protams, labs, skaņa tuvu ideālai, publika diezgan aktīva (visu cieņu igauņiem) un līdzi dziedoša - visā visumā noteikti bija to vērts!

Patika arī grupas komunikācija ar publiku (lielākoties runāja Jesse Leach un poļu izcelsmes ģitārists Adam Dutkiewicz), kas lielākoties bija jau atspēlētas situācijas, bet galu galā tas nostrādāja un izskatījās, ka arī grupa izbaudīja savu uzstāšanos. Kā auksts aliņš karstā vasaras dienā bija encore - My Last Serenade, ko pašās beigās, kopīgi ar igauņu melno metāla kori, visi vienbalsīgi arī nobeidza.

            Rezumējums – Killswitch Engage oriģinālajā sastāvā ir ļoti pārliecinoši un kvalitatīvi, galīgi ne švakāk kā bija ar Howard Jones priekšgalā. Lai gan albumos skan labi, tomēr dzīvajā ir krietni spēcīgāk, kas arī priecē, jo tā tam vienkārši ir jābūt.

Setlist

1. The Hell In Me
2. A Bid Farewell
3. Fixation On The Darkness
4. The New Awakening
5. Life To Lifeless
6. Take This Oath
7. The Arms Of Sorrow
8. This is Absolution
9. No End In Sight
10.  Rose Of Sharyn
11.  Numbered Days
12.  Self Revolution
13.  In Due Time
14.  My Curse
15.  The End Of Heartache
    --
16. 16. My Last Serenade