Visa vakara gaitā mūzika skanēja divos stāvos. Mierīgā un intīmā gaisotnē uz pagrabstāva skatuves uzstājās vairāki labi pazīstami dziesminieki, piemēram, Valdis Atāls, Haralds Sīmanis, Uldis Kākulis un citi, no kuriem, diemžēl, lielāko daļu nesanāca dzirdēt, jo vairāk uzmanību pievērsu notikumiem divus stāvus augstāk, kur par muzikālo noformējumu rūpējās gan folkloras kopas, gan pavisam jaunas metāla grupas, gan Latvijas skatuves leģendas, bet visu pasākumu vadīja kāds solīds kungs ar iesauku Urbix, ko gan vairāk esam pieraduši redzēt lejam metālu grupas Huskvarn sastāvā.
Precīzi 19.00 uz augšstāva skatuves koncertu ievadīja kopa Vilki. Seši, ārkārtīgi nopietni uzvalkos tērpti vīri izpildīja Latvijas strēlnieku dziesmas un lieliski formulējā visa vakara tēmu, aicinot piedalīties un dziedāt līdzi arī skatītājus. Iesāktās latviskās skaņas turpināja cita jaunāka folkloras grupa Dārdi, kas tradicionālo instrumentu pavadībā izpildīja labi zināmas tautasdziesmas un arī pa kādai pašu sacerētai kompozīcijai.
Pēc salīdzinoši mierīga koncerta sākuma, kokles un ādas bungas nomainīja smagi distortētas ģitāras un kardāns. Vakara metālmūzikas cēlienu ievadīja pavisam jaunā, bet jau lielu atzinību guvusī crustmetāla apvienība Wagars. Pēc vokālista lūguma izslēgt skatuves gaismas un vārdiem„Wagars spēlē tumsā”, Rokkafejnīcas galveno zāli piepildīja drūmās un reizē niknās melnmetāla un panka krustojuma skaņas. Ir skaidri redzams, ka visi grupas dalībnieki ir pietiekami pieredzējuši, un, lai arī tēmas mūzikā un vārdos ir diezgan tumšas, kopējā radītā atmosfēra ir pat ļoti draudzīga un pozitīva. Wagars atskaņoja dziesmas no nesen izdotā albuma, ko noteikti iesaku noklausīties. Ja kāds patiešām to vēl nav izdarījis, tad kāpēc ne?
Neļaujot publikai atsilt, koncertu turpināja smagā metāla apvienība Deodium. Nesen ieguvusi gada debijas apbalvojumu Mētalmūzikas Gada Balvā, grupa bez pūlēm pierāda, ka patiešām to ir pelnījuši. Ar aptuveni stundu garo uzstāšanos, kas sevī iekļāva gan pagājušogad izdotā EP Saules Kalpi dzirdamās kompozīcijas(kas, starp citu, dzīvajā izklausās daudz labāk), gan pavisam jaunas dziesmas, Deodium prasmīgi apvieno daudzveidīgu moderno metālu Lamb Of God gaumē un latvisko, skaifordžerisko skanējumu. Grupa bija sagatavojusi arī kādu īpašu pārsteigumu. Leģendārās Skyforger dziesmas „Tīreļa Purvā” izpildījuma laikā uz skatuves kāpa neviens cits kā Pēteris Kvetkovskis. Nesaprotiet nepareizi, es nekādā gadījumā nedomāju, ka Skyforger visu pulveri jau ir izšāvusi, bet uz skatuves redzot divu paaudžu pārstāvjus, bija sajūta, ka tālāk tiek nodota Latvijas metālmūzikas lāpa, un tieši grupai Deodium ir tas gods būt gājiena priekšgalā.
Video: Pāvels Jacuks; Artūrs Laizāns
Pēc divām pavisam jaunām grupām uz Rokkafejnīcas lielās skatuves laiks bija kāpt Latvijas rokmūzikas leģendām, un kura grupa būtu vēl piemērotāka pasākumam ar nosaukumu „Par Latviju”, ja ne Pērkons? Labi zināmajām dziesmām līdzi dziedāja teju katrs koncerta apmeklētājs, no kuriem lielākā daļa bija gados jauni cilvēki, kas tikai pierāda grupas ilgdzīvotību un spēju aizraut dažādas paaudzes.
Jau krietni pēc pusnakts kā pēdējie uzstājās pankmūzikas veterāni Inokentijs Mārpls. Pūlis dziesmām „Asins līst” un „Eu, Priekšniek” kliedza līdzi tik pat skaļi, cik grupas Pērkons kompozīcijām, bet īstu saliedētību varēja izjust pasākuma koncepcijai visatbilstošākās „Brīvību Latvijai” laikā. Inokentijs Mārpls koncertu noslēdza ar Rokkafejnīcas kopkora palīdzību izpildot saviļņojošu Latvijas himnu un ar vārdiem „Mēs esam latvieši” pielika treknu punktu patriotiskajam „Par Latviju” koncertam.
