Divas jubilejas vienā dienā, bet paspēt apmeklēt vari tikai vienu. Tā apmēram varētu raksturot 15.maija norisi, jo šajā drēgnajā piektdienā sakrita divas svinības, proti, Skyforger jaunā albuma Senprūsija prezentācija, un kluba Melnā Piektdiena 9 gadu jubileja. Pievērsīmies, kā jau tas noprotams, Debesu Kalēja pasākumam, bet jāpiebilst, ka šādas sakritības (vairāki nozīmīgi smagās mūzikas pasākumi vienā dienā) pēdējā laikā notiek ar vien biežāk, kas liecina par lielu aktivitāti smagās mūzikas lauciņā.
Diemžēl uz pasākumu sanāca ierasties ar nelielu novēlošanos, kā rezultātā no latgaļu apvienības Green Novice dzirdēju tikai pēdējo gabalu, bet kolēģis Reinis, kurš uz pasākumu bija atnācis laicīgāk, īsi un kodolīgi raksturoja viņu uzstāšanos: “Viņi bija forši!”
Kā nākamie uzstājās igauņu slavenākā black metal apvienība Tharaphita. Grupa, kura tāpat kā Skyforger šogad atzīmē savu 20 gadu jubileju, pagājušogad izlaida albumu Ülestõus (Uprising). Pēc viņu uzstāšanās sapratu, ka šāda veida black metal man neiet pie sirds. Protams, daudzviet double bass izglāba situāciju, bet kopumā nospēlētais materiāls likās vienveidīgs. Izcelt gribētos dīvaino ierīci, kas bija piestiprināta pie vienas no ģitārām un kas radīja ērģeļu/arfas skaņu. Tāpat jāuzteic igauņu apvienība, ka iekustināja stīvo tautu, nospēlējot no sava repertuāra dažus nedaudz thrashīgākus gabalus. Plaši aprunāto igauņu lēnumu vispār nevarēja manīt gan spēlēšanā, gan arī brīdī, kad grupas dalībniekam saplīsa ģitāras josta, ko viņš veikli atkal sameistaroja kopā. Neskatoties uz manu subjektīvo viedokli, publika tika iekustināta, un galu galā lielākā daļa izskatījās apmierināti ar igauņu paveikto!
Tharaphita uzstāšanās laikā zālē lēnām un nemanāmi tika piepildītas tukšās vietas, un jau īsi pirms Skyforger spēlēšanas ar rindām jau bija jārēķinās gan tualetēs, gan pie bāra.
Pirms koncerta visu laiku prātoju par to, kāda būs Skyforger setliste. Pie iepriekšējā albuma Kurbads bija skaidri saprotams, ka tas ir kā stāsts, kas ir jāpasniedz albuma secībā. Lai gan arī Senprūsija ir sakārtota tā, lai katra dziesma hronoloģiski izietu cauri katram laika posmam, prātā tomēr stāvēja doma, ka varētu vakaru iesākt ar instrumentālo gabalu Rituāls. Bet galu galā albums tika nospelēts īstajā secībā. Kritiskajam metālmūzikas fanam šis vakars bija īpašs ar vēl vienu notikumu – šis bija pirmais lielais koncerts ar Skyforger jaunajam ģitāristam Alvim Bernānam. Jāteic, ka viņš visus pienākumus izpildīja godam, kā arī nevarēja nepamanīt, ka viņš grupai ir devis enerģijas lādiņu. Ļoti labi jūt un komunicē ar publiku, lieliski pārvalda ģitārspēli un veiksmīgi sadarbojas ar Zirgu, iekustinot tautu!
Jāatzīst, ka Skyforger šo 20 gadu laikā ir uzkrājuši neiedomājami lielu pieredzi. Koncertā Senprūsijas dziesmas tika nospēlētas identiski kā albumā, visi mazie knifiņi atstrādāti tā, lai būtu precīzi kā ierakstā. Ar nepacietību gaidīju vienu no maniem favorītiem no albuma – Rāmava, kura nelika vilties. Īsi pirms Rāmavas pamatīgā sākuma blieziena, Pēteris ieturēja mini pauzi, kuras laikā sakārtoja ūsas un nedaudz nosmīnēja, jo ļoti labi zināja, ka sekos kaut kas galvu kratošs, ausis plosošs, sviedrus radošs.
Tāpat kā pirms tam albuma noklausīšanās pasākumā Melnajā Piektdienā, tad arī šeit Pētera garākā runa bija tieši pie dziesmas Lepnums un Spīts, kas vēsta par kristietības iznīcinošo dabu, un tās nodarīto postu arī Senprūsijai. Gan albums, gan arī Senprūsijas dzīvā atskaņošana noslēdzās ar Zem Lietuvas Karogiem, kuras laikā uz skatuves tika ataicināti leišu brāļi, lai vienotos kopīgā dziedāšanā.
Tā kā albums aizņēma nedaudz vairāk kā pusi no atvēlētā laika, tad koncerta encore daļā tika atskaņotas dziesmas no katra Skyforger albuma. Sākumā tās bija Kauja pie Saules un Tīreļa purvā, starp kurām arī oficiāli tika iepazīstināts jaunais ģitarists, kurš atrādījās ar pamatīgu soliņu. Liels pārsteigums bija, kad pie Semigalls’ Warchant dziesmas Akmenī iekaltās zīmes palīgos steidzās Urbis no Huskvarn, kuri vēl nesen svinēja 25 gadu jubileju un sniedza karjeras pēdējos koncertus. Jāsaka, ka rīkle nav pazudusi, un īsie mati arīdzen piestāv!
Ejot tālāk, tika izpildīts sen nedzirdētais gabals Tumsā un salā, pēc kura tad arī ar šokroka elementiem Melnais jātnieks. Dziesmas sākumā lēnām uz skatuves uznāca Melnais Jātnieks ar milzonīgu mošķa galvu ar sarkanām acīm, vicinot savu lielo cirvi un ķēdes. Visbeidzot kārta pienāca arī Ūsiņam, kura laikā diemžēl tehnisku ķibeļu dēļ neskanēja dūdas, bet Skyforger ļoti veiksmīgi izgāja no situācijas nospēlējot dūdu paredzēto gabalu ar ģitāru. Laikam būtu lieki stāstīt, cik ļoti pacilājoši, emocionāli un cik ļoti daudz zosādas bija pie Migla, migla, rasa, rasa. Nezūdošas vērtības!
Protams, nevēlos pārspīlēt, bet šķiet, ka Skyforger dažādo metālvirzienu un vēstures simbioze piedzīvo vienu no labākajiem posmiem. Apvienība pēc 20 gadu spēlēšanas ir kļuvusi par svarīgu elementu un spēku latviešu mūzikā, ar kuru noteikti jārēķinas, un albuma Senprūsija prezentācijas koncerts to visu vēlreiz pierādija!
Koncerta setliste:
- Ei skīja, skīja
- Senprūsija
- Sudāvu jātnieki
- Tagad vai nekad
- Herkus Monte
- Rāmava
- Lepnums un spīts
- Divi brāļi
- Melnās buras
- Nekas nav aizmirsts
- Rituāls
- Zem Lietuvas karogiem
- Kauja pie Saules
- Tīreļa purvā
- Akmenī iekaltās zīmes
- Tumsā un salā
- Melnais jātnieks
- Kad Ūsiņš jāj
- Migla, migla, rasa, rasa
