Šoreiz izvēle krita uz grupas All Day Long trompetistu Sigalu jeb Normundu Grīsli. All Day Long šobrīd var dēvēt par vecāko vēl aktīvo ska grupu Latvijā un, lai arī spēlējot aizvadīti vairāk kā 10 gadi, apvienība vēl joprojām ir ska jautrības, punk enerģijas un alkohola intoksikācijas pilni. Jāpiebilst, ka 2005./2006. gadā All Day Long alternative.lv gada balvā tika pasludināti par gada jautrāko grupu.
Kā nonāci līdz muzicēšanai un kāpēc tieši trompete? Ja nespēlētu to, kuru instrumentu Tu izvēlētos?
Kad iestājos Jelgavas 4. vidusskolā, ja pareizi atceros, bija jādzied tautas dziesma. Mani ielika klasē ar mūzikas novirzienu, tāpēc nācās mācīties klavieres un dziedāt. Kad 4. klasē man palika lielāki pirksti, es spēlēju akordeonu. Klavierēm biju pārpārēm pieaudzis, tāpēc man tika dota iespēja izvēlēties kādu dzelzs vai koka instrumentu. Tāda opcija kā saksofons nebija, jo pirms tās bija 5 gadus jāspēlē klarnete (nepatīk). Tā kā biju druknāks puisis, gribēja man iešķiebt tubu, bet, paldies – tiku pie trompetes.
Sāku ar mundštruku un pioniera tauri (toreiz bija plēves maisiņā jānes uz skolu, jo futlāru nebija). Pārcēlos uz Rīgu un mani šeit sagaidīja 6. vidusskola, kur nonācu pie lieliska trompetes skolotāja – Jāņa Raslava. Tad jau sākās skolas orķestris un PPO Auseklītis. Klasē mācījos mūsu vokālistu Oskaru Zariņu, kurš mani aizvilka pie saviem džekiem. Tā attapos alternatīvajā skatuvē. Pirmais koncerts bija Pasaku Mājā Undīne deviņdesmito gadu beigās.
Šobrīd teiktu, ka vēlētos spēlēt ģitāru, bet tauta runājot, ka tas nemaz vairs neesot tik stilīgi.
Kas koncertēšanā Tev patīk visvairāk, kas – vismazāk?
Turpceļš, pati uzstāšanās, priecīgas sejas, gandarījums... Patīk, ka Ozols pēc katra koncerta saka „bļ*, nu, tā nevajadzēja”. Protams, nepatīk atgriezties mājās no koncerta, jo saproti – vakardiena ir beigusies.
Ar kuru grupu/izpildītāju (protams, izņemot savu) Tu visvairāk vēlētos padžemot?
Šis tāds interesants jautājums... Esmu spēlējis ar daudziem ļoti spēcīgiem mūziķiem, bet varētu mēģināt ar grupu ENHET. Šie man vienmēr ir patikuši, atceros koncertu klubā Saksofons – spēcīgi.
Kuri mūziķi tevi ir iespaidojuši visvairāk; vai vari īpaši izcelt kāda pašmāju mūziķa/grupas ietekmi uz Tavu radošo attīstību?
Noteikti Catch 22, Less Than Jake, Real Big Fish, NOFX, Millencolin, MXPX un vēl daudzi citi meistari. No Latvijas jāizceļ divas grupas: Pest Of a Child un PND.
Kāds ir bijis dīvainākais atgadījums koncerta laikā, kas visspilgtāk palicis atmiņā?
Tāds viens konkrēts nebūs, bet ir visādas lietas atgadījušās. Bija kaut kāds studentu pasākums koncertzālē Sapņu Fabrika, kur koncerta laikā bijām iesaistījuši pirotehniku. Likās, būs maziņš pārsteigums, bet notika negaidītais, un pirotehnika bija pārāk liela – uguns gāja līdz griestiem, bet visi palika dzīvi.
Kas ir pēdējais, kas skanējis tavā mūzikas atskaņotājā? Ko klausies ikdienā?
Mūzikas atskaņotājs bieži klusē, bet klausos pasaules labākās grupas – Kiss, Guns’n’Roses, AC/DC, Metallica u.c.
Kādas ir Tavas superspējas?
Joprojām neesmu tās nevienam atklājis. Jāatzīst – šī nebūs tā reize.
Kāds būs pirmais komentārs zem šīs intervijas?
Es paklusēšu.
