Alternatīvie 90'ie: kultūras izplatīšanās veidi

Mūzikas ieraksti

Bieži vien grupu ierakstu noformējumi bija neatsverams informācijas avots. Kasešu vāciņos bija lasāma kontaktinformācija, grupu apraksti, varēja uzzināt, kas kurā grupā spēlē. No kasešu vizuālā noformējuma bieži varēja noteikt grupas ideoloģisko nostāju, piemēram, uz grupas Alerģija 1997. gadā izdotās kasetes Gods kalpot Latvijai vāciņa redzams Brīvības pieminekli ar anarhijas zīmi virsū, kas liecina, ka grupa atbalsta savu dzimteni, bet neatbalsta valsts varas politiku. Vēl uz vāciņa lasāms „Pavairot atļauts bez atļaujas!”, kas norāda uz grupas piederību DIY kultūrai un opozīciju meinstrīmam. Tolaik mūzikas ierakstiem bija daudz lielāka nozīme un arī vērtība nekā tas ir mūsdienās. Šodien interneta piedāvātās iespējas gan oficiāli, gan nelegāli lejupielādēt ierakstus ir padarījušas to taustāmo formu (oriģinālāis kompaktdisks, kasete) par dārgu un nerentablu ierakstu izdošanas formu – „vērtība ir mazinājusies. 90.tajos katra kasete bija vērtība, tagad piespied pāris podziņas un tev ir vesela diskogrāfija kompī.” (no raksta autores intervijas ar Šakāli un Kārli Purviņu 2007. gadā) Šobrīd stilīgi skaitās pirkt un krāt vinila ierakstus, lai gan arī to dara tikai nedaudzi, jo ne visiem ir iespēja mājās atskaņot plates.

Agrāk ierakstu izdošanai tikai pieiets ļoti nopietni – „Atceros, kā mēs izdevām grupas Plastilīns ierakstu. Paši mājās uz kasetnieka sakopējām kādas 30 kasetes un pēc tam vēl lenti no galiem vilkām ārā, lai nebūtu tukšumi. Griezām un līmējām. Baigā ņemšanās bija. Mūsdienās jau kas – lejupielādes programma DC++ un aiziet.” (no raksta autores  intervijas ar Šakāli un Kārli Purviņu 2007. gadā)

Protams, vēl var runāt arī par pašu mūziku un tekstiem, kas arī veicina andergraunda kultūras izplatīšanos, jo cilvēks, kas sadzirdējis sev kaut ko tuvu, ieguvis savā īpašumā kaseti, parasti dalās ar draugiem, kuri savukārt ar saviem draugiem un tā notiek izplatīšanās.

Interneta resursi

Nav iespējams runāt par lielu interneta lomu 90.to gadu andergraunda kultūrā, taču sākot no 90.to gadu vidus pamazām pieaug pieejamība pasaules tīmeklim. Kā jau minēju iepriekš, Tornis ir pirmā Latvija mūzikas ierakstu kompānija, kam ir sava mājaslapa – jau no 1996. gada, kas veicina kontaktus ar ārzemēm.

Interesanta parādība ir 1997. gadā dzimusī LIML – Latvian Indie Mailing List, kura ļoti nīkulīgi pastāv vēl šodien (pēdējā ziņa šajā meilinglistē parādījās 2007. gada 10. septembrī). Pirmajos gados tā darbojās ļoti regulāri un entuziastiski, tajā starp savstarpēji svešiem un pazīstamiem cilvēkiem notika informācijas apmaiņa par ārzemju un latviešu mūzikas jaunumiem, koncertu aktualitātēm, kā arī vienkārša pļāpāšana. Tās locekļi ir, piemēram, Pēteris Pūrītis (kurš ir arī galvenais LIML uzturētājs), Raitis Sametis, Uldis Zariņš (bundzinieks vairākās andergraunda grupās), Andris Indāns (Gas of Latvia), un daudzi citi. Ieskatu LIML vēsturē un notikušajās diskusijās var iegūt apmeklējot lapu LIML neoficiālās mājas, kur sadaļās par LIML vēsturi, topiem, latviešu un ārzemju mūziku u.c. apkopotas LIML diskusijas. 

Radio un televīzija

Ne radio, ne televīzija nav uzskatāmi par ievērības cienīgiem andergraunda mūzikas izplatīšanas līdzekļiem. Būtībā tie ir pretrunā ar andergraunda kultūras ideju. Tomēr ir daži izņēmumi – liela ietekme bija Saimona Bačera iknedēļas raidījumam Valmieras radio, periodiska informācija par andergaunda kultūru parādījās arī radioraidījumā Zvaigznīšu brīdis, kā arī TV raidījumos Varavīksne, Lifc, Skabarga un citos. 1995. gadā radio Skonto ēterā parādījās pāris Dambja veidotie Bitīt’ Matos, kas nu jau daudzus gadus skan studentu radio Naba, katru svētdienas vakaru. Ap to pašu laiku Radio 2, kas raidīja vidējos viļņos, darbojās Agnis Buda, kura raidījumos reizēm piedalījās arī dažādas grupas, spēlējot tiešajā ēterā.

foto no "Tornis" arhīviem