Kā pirmie uzstājās viesi no Igaunijas Marry Me, Joseph, uz kuru uzstāšanos, diemžēl, nepaguvu, tāpēc mans šī vakara koncerts sākās ar grupu Apofeoz Sound System. Regeja/ska skaņas un elegantās saksofona melodijas bija lielisks publikas iekustinātājs, sagatavojot klausītājus atlikušā vakara troksnim, kas ilgi nebija jāgaida. Pēc skaņošanās pauzes(kas, starpcitu, notika diezgan raiti un grupas uz skatuves kāpa sev paredzētajos laikos) ar frāzi „p**uj, sākam” savu uzstāšanos ievadīja pirmā vakara metāla apvienība Thursday 12th. Neskatoties uz basista trūkumu, līdz ar to arī neesošajām „apakšām”, grupa diezgan paprāvā pūļa priekšā spēja nodot uguņus un iegriezt vakara lielāko circle-pit’u.
Neslēpšu, ka tieši nākamie minifestivāla viesi bija mans šī vakara gaidītākais notikums, galvenokārt tāpēc, ka pārējos māksliniekus dzīvajā jau biju redzējis, bet par Preternatural dzirdējis tikai nostāstus un klausījies pāris dziesmas internetā. Un grupa nelika vilties. Iznirstot no dūmu aizsega ar spēcīgu kardānu un nāves metāla riffiem, kas mijās ar atmosfērīgām sintezatora partijām dziesmu klusajās vietās, Preternatural pārpildītajā klubā radīja ārkārtīgi pozitīvu gaisotni. Uzstāšanās otrajā pusē izskanēja arī Genesis dziesmas Land Of Confusion pārmetalizēts kovers, bet koncertu grupa noslēdza ar grupas fanu iemīļoto Cryophobia.
Atļaujot skatītājiem bungādiņas atpūtināt tikai pāris minūtes , uz skatuves iekārtojās Latvijas metālmūzikas leģendas Sanctimony. Astoņpadsmit gadu pieredze un acīmredzamais prieks atrasties uz skatuves fanu priekšā izpildot nāves’n’rola himnas ļāva grupai sniegt patiešām baudāmu priekšnesumu. Arī bundzinieks Jēcis neizrādīja pilnīgi nekādas pazīmes, ka pārslēgt ātrumus no arēnas mēroga koncerta uz kluba uzstāšanos sagādātu grūtības, pietam mainot arī lomu.
Pārstāvēt Latvijas hardcore galvaspilsētu un pašu žanru bija ieradušies Enhet. Pēc tradicionālā elektroniskā ievada ieskanoties pilnajam instrumentu ansamblim un vokālista Laura agresīvajiem skrīmiem, bija skaidrs, ka Cēsinieki nav atbraukuši atpūsties un uzstāšanās laikā izlika pilnīgi visu. Jau no pirmās dziesmas nepameta sajūta, ka kāds gabals no Čeļabinskas meteorīta ir ietriecies Melnās Piektdienas skatuvē un kvēloja līdz pat pēdējam akordam, jaunākais no brāļiem Sildnikiem pie bungām aizrāvas tik ļoti, ka pat pamanījās saplēst kreklu.
Grupa atskaņoja vairākas kompozīcijas no drīzumā gaidāmā studijas albuma, kura prezentācija tiks apvienota ar divpadsmitās dzimšanas dienas svinībām Cēsīs, Fonoklubā.
Startēt pēc Enhet jau pie daudz mazāka klausītāju pulka salīdzinoši jaunajiem Faithful In Misfortune bija grūts uzdevums. Nezinu, vai vainojama vēlā nakts stunda vai kādas iekšējās problēmas (uz skatuves nebija basista), taču grupa izklausījās nogurusi un varētu pat teikt – bēdīga. Esmu pārliecināts, ka FiM var izdarīt tik daudz ko vairāk un šajā vakarā nebija dzirdams labākais sniegums.
Tuvojoties rītam uz skatuvēs kāpa vēl divas grupas – Snobrand un Eihshia, kuras gan vairs neredzēju, taču aplausi no manas puses tiem izturīgākajiem faniem, kuri palika līdz koncerta beigām un mājās devās ar pirmajiem autobusiem. Un, protams, lielumlielais paldies arī pasākuma organizētajam Tomam par Latvijas alternatīvās skatuves veicināšanu jau vairākus gadus.
