Kā jau apzinīgam koncertu apmeklētājam pienākas, ierados Melnajā Piektdienā tieši 19.30, kas gandrīz pēdējā brīdī tika izziņots kā pirmās grupas uzstāšanās laiks, tas, protams, nenotika, jo klubs vēl bija pilnīgi tukšs. Pusstunda pirms īstā sākuma tika pavadīta romantiskā gaisotnē (jā, metāla koncertos mēdz būt arī tāda), klausoties Aerosmith liriskos hitus un citu priekšlaicīgi atnākušo pieklusinātās balsis. Mierīgo idilli bezkaunīgi skaļi pārtrauca pirmie iesildītāji – Sacramental.
Čaļus uz skatuves pirmo un vienīgo reizi redzēju Sanctimony dzimšanas dienas svinībās pirms pāris mēnešiem. Jau toreiz grupa pārsteidza ar enerģisko uzstāšanos, kas sevī iekļauj nenogurdināmu headbangošanu, regulārus ģitāras un basa soliņus, kā arī mainīšanos instrumentiem. Nekas no tā visa neiztrūka arī šajā koncertā. Grupas mūzika un kopējais tēls nedaudz atgādina austrāliešus Airbourne – jautrs, mazliet thrash’n’rols, kas klausītājiem deva iespēju iesildīt kakla skriemeļus nākamajām divām grupām.
Viesi no Uzlecošās Saules zemes uz mūsu skatuvēm nekāpj bieži, tāpēc Survive gaidīju ar īpašu interesi. Izrādās, ka metāls arī Japānā ir metāls. Grupa izpilda pārsvarā klasisku trešmetālu, kas vietām iegūst arī diezgan sladžīgu, grūvīgu, izklausoties pēc Pantera un Anthrax skanējuma iezīmju muzikālā kokteiļa. Grupas kontā ir pieci albumi un piecpadsmit gadu pieredze, tā kā sniegtā uzstāšanās bija kvalitatīva un lieliski sagatavoja skatītājus vakara headlaineriem.
Kliedzienu „OU – VER – KIL, OU – VER – KIL” pavadībā uz skatuves uznāca thrashmetāla veterāni Overkill. Jāsaka, pirms koncerta biju nedaudz skeptisks, vai tiešām grupa spēs turēt līdzi savā žanrā nepieciešamajai enerģijas atdevei? Kā nekā, 30 gadi uz skatuves nav joka lieta, un vecums nenāk viens. Es smagi kļūdijos. Bobijs „Blitz” Elsvorts, kurš grupā jau ir kopš pašiem tās pirmssākumiem, nenogurdināmi skraidīja pa skatuvi un kliedza mikrofonā neizrādot pilnīgi nekādas vecuma pazīmes. Diemžēl, koncerts tika aizvadīts bez ģitārista Dereka Teilera, kurš bija spiests atgriezties Ņūdžersijā „family emergency” dēļ, kas gan grupai netraucēja sniegt pietiekami skaļu, specīgu uzstāšanos.
Overkill izpildīja kompozīcijas no visiem apvienības pastāvēšanas posmiem. Izskanēja gan astoņdesmito gadu superhits In Union We Stand, gan rokenrolīgā, Motorhead stila Old School ,kā arīizteikti trešīgā Elimination, kuras laikā klubā panesās vakara lielākajais mošpits. Sets tika noslēgts ar vienu no grupas zināmakājām dziesmām Fuck You. Dziedātājs aicināja visus klātesošos pacelt vidējo pirkstu un ar „Melnās Piektdienas” kopkora izkliegto „We don’t care what you say, fuck you!” Overkill nogāja no skatuves.
