Latvijas underground 2: Rīga un apvienība Tornis

Kā jau minēju iepriekšējā rakstā, Rīgā andergraunda subkultūra bija pārstāvēta visplašāk. Galvaspilsētā bija lielākais grupu skaits, kā arī visvairāk cilvēku, kuri sevi asociēja kā piederīgus šai kultūras daļai. Rīgā andergraunda subkultūras kodols bija Tornis, lai gan uzreiz jāpiebilst, ka Tornis ap sevi pulcēja cilvēkus neatkarīgi no tā, kurā Latvijas vietā tie dzīvoja. Tornis nodarbojās ar ierakstu un zīnu izplatīšanu, pārsvarā izmantojot pasta pakalpojumus, visā Latvijā, atsaucoties uz ieinteresēto cilvēku lūgumiem, kā arī mēģināja ierakstu izlasēs apkopot ne tikai Rīgas grupu veikumu. Tāpat uz Torņa rīkotajiem pasākumiem tika aicinātas grupas no citām Latvijas pilsētām, piemēram, Kuldīgas, Smiltenes, Liepājas un citām.

Neformālā Rīgas neatkarīgās mūzikas izpildītāju apvienība Tornis izveidojās 1991.g. sākumā, apvienojoties dažām Rīgas nekomerciālās mūzikas grupām, lai kopīgiem spēkiem būtu vieglāk pastāvēt un attīstīties.

Šobrīd, Mūziķu apvienība Tornis ir oficiāli reģistrēta biedrība, kas nodarbojas ar Latvijas neatkarīgās un nekomerciālās mūziku atbalstu. Tās darbība pēdējos gados gan ir pieklususi, taču pirmo divdesmit gadu pastāvēšanas laikā ir izdoti ir desmitiem gan Torņa, gan citu grupu ieraksti, organizēti koncerti un festivāli, izdoti zīni Džīga un Torņa Orgāns (drukātā formātā Torņa Orgāns uz neilgu laiku atsāka iznākt 2002. gadā, šobrīd nedaudzi tā materiāli pieejami Torņa mājaslapā).

Interesanti, ka Torņa mājaslapā (www.tornis.lv) ilgi netika uzrādīta tā atrašanās vieta – „Torņa atrašanās vieta lai paliek noslēpums, bet tas ir Rīgā.”  Diemžēl 2010. gadā izdevniecība un studija Tornis atstāj telpas kur tā radusies un darbojusies – Āgenskalna ūdenstorni, sauktu par Alises ūdenstorni, celtu tieši pirms 100 gadiem.

Vēl interesants ir fakts, ka pirmā kādas Latvijas mūzikas izdevniecības mājaslapa internetā bija tieši Tornim – no 1996. gada.

Pēc Torņa izveidošanās tas ātri kļuva par mēģinājumu, ierakstu veikšanas un vienkārši pulcēšanās vietu daudziem tā laika andergraunda mūziķiem. Nozīmīgākās tā laika grupas bija Ir Bijuši Mati Un Izbijuši, Shine On, Sirke, Baložu Pilni Pagalmi, Kartāga, Smogs, Sarkanais Oktobris, kā arī citas. Par pirmo nopietnāko ne-Torņa grupu, kas tur ierakstījās, var uzskatīt Nāc Dilonīt Apsēdies no Kuldīgas.

Ļoti ilgu laiku Tornis ir neoficiāla, juridiski nereģistrēta organizācija. Viens no iemesliem ir, tas, ka nav darbinieku – cilvēku, kas nodarbotos ar saimnieciskām vai organizatoriskām lietām. Dalībnieki un mūziķi visu dara paši. Bet galvenais iemesls ir minēts Torņa mājaslapā – „Tā ir mūsu apzināta pozīcija, variet to saukt par opozīciju masu jeb popkultūrai, par alternatīvu, subkultūru, pagrīdi, indie…”

1995. gadu varētu nosaukt par lūzuma punktu Latvijas andergraunda mūzikas scēnā. Bija izveidojušās diezgan daudz grupu, darbība notika arī ārpus Rīgas – Kuldīgā, Valmierā, Smiltenē. Ja līdz tam, Torņa izdotie ieraksti tika pavairoti un izplatīti pārsvarā draugu vidū, tagad bija radies lielāks pieprasījums un kasetes sāka izplatīt koncertos vai pa Torņa pasta veikalu.

Kopš 1996. gada beigām, kasetes jau pavairo rūpnieciski, vāciņus drukā tipogrāfijās. Grupas sapņo izdot ierakstus cd formātā. Lielākā problēma ir finanses – ieraksti jāizdod par grupu dalībnieku naudu, jo, ja arī Tornim parādās nelieli līdzekļi no kāda koncerta rīkošanas, tie tiek izmantoti studijas un mēģinājumu telpas aparatūras uzlabošanai. Par naudas trūkumu liecina ierakstu izdošana nepietiekamās tirāžās, daži labi albumi tā arī netiek izdoti vispār. Torņa cilvēki cer ar laiku profesionalizēt studiju un izdot ierakstus par paša leibla līdzekļiem. Zināmā mērā tas ir pretrunā ar andergraunda mūzikas ideoloģiju, taču paši tornisti to komentē šādi – „Ja mūsu mērķis ir normāli funkcionējošs leibls, tad tas nebūt nenozīmē pilnīgu iekļaušanos komercmūzikas kompāniju reklāmas tirgus konjunktūrā. Mūsu prioritāte, atšķirībā no tām, ir no pieprasījuma-piedāvājuma attiecībām brīva un neatkarīga mūzika. Mūsu reklāmas vienīgais uzdevums: lai šo mūziku var klausīties visi, kuriem tā var izrādīties tuva, kuri palikuši neatkarīgi no komerckompāniju paradigmātiskā spiediena. Protams, katrs mūsu solis uz priekšu, reizē ir arī jauns sava veida kompromiss, un ir normāli, ka zem mums veidojas jauns andergraunds, zem tā vēl viens utt.”

1997. – 1999. gads bija pārmaiņu laiks Tornī un Latvijas andergraunda dzīvē vispār. Grupu bija daudz vairāk un tās vairs nebija tik solidāras. Darboņi bija kļuvuši vecāki, daudziem bija piedzimuši bērni un izveidojusies ģimenes dzīve. Tornis vairs nevarēja atļauties ierakstīt grupas pilnīgi bez maksas, jo bija nepieciešama nauda normālas aparatūras iegādei. Ierakstu veikšanu kavē arī laika trūkums.

Tornis sākotnēji tika radīts kā vairāku grupu apvienība, grupas bija mainījušās, nākušas klāt, izjukušas un beigu beigās Torņa darboņi saprata, ka – „Tornis, kā pašu grupu apvienība, savu lomu sāka zaudēt, jo grupas individuāli bija kļuvušas tik spēcīgas, ka spēja pastāvēt un attīstīties pašas. Tā vismaz daudzi domāja un rīkojās (diemžēl prakse rādīja, ka tās bijušas pāragras cerības).
Mūsu tā brīža gala secinājums bija tāds, ka Tornis savu uzdevumu, grupām apvienojoties kļūt katrai atsevišķi spēcīgākai, ir izpildījis, un Tornis ir vai nu jālikvidē vai arī strukturāli jāpārveido.”

1998. gadā tika dibināta bezpeļņas sabiedriskā organizācija Mūziķu apvienība Tornis. Tas radīja iespēju oficiāli saņemt ziedojumus. Organizācijas galvenie uzdevumi un mērķi, kā rakstīts Apvienības statūtos, ir Latvijas nekomerciālās mūzikas izpildītāju atbalstīšana visā muzicēšanas procesā, ieskaitot palīdzību mēģinājumu apstākļu nodrošināšanā; skaņu ierakstu veikšanā, to izdošanā, izplatīšanā un reklamēšanā; koncertu organizēšanā; tiesību aizstāvēšanā; Latvijas nekomerciālās mūzikas popularizēšana un vēstures pētīšana; ar Latvijas nekomerciālo mūziku saistīto preses izdevumu, radio un televīzijas raidījumu atbalstīšana; Latvijas nekomerciālās mūzikas popularizēšana ārvalstīs. Apvienība sadarbojas ar citām nevalstiskajām organizācijām, gan veidojot kopīgus projektus, gan arī atbalstot apvienībai svarīgu ideju projektus ar apvienības resursiem. Apvienība šo mērķu īstenošanai veic naudas līdzekļu piesaistīšanu ar ziedojumu palīdzību, un citos ar likumu atļautajos veidos, un to uzkrāšanu. Interesants ir fakts, ka tajā pašā laikā legalizējas arī Kuldīgas pagrīdes mūzikas scēna, dibinot NeKAC – Nekomerciālās kultūras attīstības centru.

2006.gada maijā sabiedrisko organizāciju Mūziķu apvienību Tornis pārveido un pārreģistrē Uzņēmumu reģistrā par biedrību Mūziķu apvienība Tornis.

Līdz 90.to gadu beigām Tornis izdeva apmēram 60 dažādus ierakstus kasešu formātā. Vēlāk sāka izdot kompaktdiskos un to ir, apmēram, 15 dažādi. Divdesmit pirmā gadsimta sākumā Tornis izdeva vidēji 1 – 3 dažādus diskus gadā.Līdz šim pēdējais Torņa izdevums ir grupas Baložu pilni pagalmi ieraksts Divreiz izstāstītie stāsti, kurš iznāca 2011. gadā. Baložu pilni pagalmi ir arī šobrīd vienīgā, par aktīvu saucamā, Torņa grupa. Pašreiz Tronis lēnām nodarbojas ar vēl neizdotu 90.to gadu ierakstu izdošanu.

No vairs neeksistējošām Torņa grupām, kuras vēl neesmu pieminējusi, ievērības cienīgas ir Ēnu Kabinets, Atdod Zapti, Līksmā Masturbācija, Yulunga, Voiceks, Depo, kā arī citas. Tornī mēģinājušas vai ierakstījušās arī vairākas citas Latvijas andergraunda scēnā nozīmīgas ne-Torņa grupas – Cita Attieksme, Inokentijs Mārpls, Voiceks Voiska, Skumju Akmeņi, Edgars Šubrovskis, Mācītājs On Acid, Amorālā Psihoze, Fact, kā arī daudzas citas.

Tornis nodarbojies arī ar vairākiem andergraunda kultūras attīstīšanas un atbalstīšanas projektiem. 90.to gadu otrajā pusē tika organizēts mūzikas festivāls Pagrimušais Laikmets, kas notika piecas reizes. 2000. un 2001.gadā Rīgā ar Torņa atbalstu darbojās pirmais alternatīvās mūzikas FM radio – KNZ (Kosmosa Noslēpumu Zinātājs), kura darbību šobrīd turpina studentu radio Naba. Kopš 1992. gada katru gadu tiek organizēta aptauja par labāko Latvijas andergraunda mūzikā.

Svarīgs projekts, kas tika aizsākts 1992. gadā, ir latviešu andergraunda mūzikas izlases Eau de Cologne izdošana. 1995. gadā tās veidošanu un izdošanu savās rokās pārņēma Raimonds Lagimovs jeb Dambis, pārdēvējot par Odekolonu. Šī izlase ir unikāls izziņas materiāls par norisēm Latvijas andergraunda mūzikas scēnā. Tajā iekļautas gan ilgi eksistējošas grupas, gan tādas, kas ātri parādījās un pazuda. Nenotiek grupu ideoloģiska atlase, jo izlases mērķis vienmēr bijis pēc iespējas pilnīgāk atspoguļot Latvijas pagrīdes mūzikā notiekošo. Kā piemēru, var minēt nacipanku grupas Kus Kus dziesmas Naci Panki iekļaušanu 1996. gada Odekolona izdevumā. Vienīgais, ko Dambis neatbalsta, ir dziedāšana angļu valodā, daudz labprātāk viņš izlasēs iekļauj dziesmas, kas ir latviešu vai krievu valodā. Pēdējā izlase – Odekolons 2004, iznāca 2005. gadā. Dambis veidojis un izdevis arī piecas Latvijas punk/hc izlases un šobrīd strādā pie sestās.

Vēl viens ļoti nozīmīgs projekts, ko atbalstījis Tornis, ir radioraidījums Bitīt’ Matos. Raidījuma pirmsākumi meklējami 1995. gadā, kad daži Bitīt’ Matos skanēja radio Skonto ēterā. 2000., 2001. gadā raidījumu varēja dzirdēt radio KNZ, bet no 2002. gada tas ir ēterā katru svētdienu no plkst. 20:00 līdz 22:00, radio Naba. Raidījuma galvenais iniciators ir Raimonds Lagimovs. Bitīt’ Matos ir veltīts Latvijas nekomerciālajai mūzikai. Pirmajā raidījuma daļā tiek atskaņoti jaunāki vai vecāki ieraksti, bet otrajā daļā studijā viesojas kāds andergraunda mūzikas pārstāvis. Kā raidījuma vadītāji, bez Dambja, darbojušies un darbojas arī Jānis Daugavietis un Didzis Erra

Kopš Torņa dibināšanas pagājuši jau vairāk nekā 20 gadi, bet Tornis joprojām turpina darbību. Tornis gan darbojas gausi un brīžiem iestieg tādā kā letarģiskā miegā, par ko liecina pēdējie gadi, kuros nav izdots neviens ieraksts vai arī ļoti neregulārā informācijas atjaunošana Torņa mājaslapā.    

Lai gan sabiedriskajā organizācijā Mūziķu apvienība Tornis, dažādos laikos darbojušies un darbojas dažādi cilvēki par Torņa kodolu no pirmsākumiem, līdz pat mūsdienām saucami Andris Indāns, Uldis Gedra un Jānis Daugavietis.

Tornim izvācoties no torņa ēkas tika izveidota Tornī ierakstītās mūzikas momentizlase Tornis: 20 gadi, 20 dziesmas, kurā ar ierakstu pārstāvēts katrs gads un neviena grupa neatkārtojas. Aptuveni trešdaļa dziesmu līdz šim nav izdotas, bet trešdaļa izdota tikai kasetēs. Šī ir tikai aptuveni piektā daļa no grupām, kas tika ierakstītas Tornī. Izlasi iespējams par brīvu lejupielādēt tālāk norādītajā saitē:

"TORNIS: 20 gadi, 20 dziesmas" (116.83 MB) 

lielākā daļa tekstā iekļauto citātu ņemti no www.tornis.lv

 nākamajā sērijā par Kuldīgas scēnu