Pēc pilnībā izpārdota sava pirmā koncerta 2010. gada martā, japāņu post-rock žanra “begemoti”, kā viņus dēvē mūzikas medijs “Pitchfork”, atgriežas Rīgā, savam jaunākajam studijas ierakstam “For My Parents” veltot iespaidīgu pasaules koncertturneju.
Par spīti tam, ka iepriekšējā Rīgas koncerta gaiteņos izskanēja baumas par kvarteta došanos ilgstošā atpūtā, vēl 2010. gadā tika izdots koncertieraksts “Holy Ground: NYC Live with the Worldless Music Orchestra”. Ar šo ierakstu beiguši savas desmitgades svinības, Takakira Goto (Takaakira “Taka” Goto), Tamaki (Tamaki), Jasunori Takada (Yasunori Takada) un Joda (Yoda) tiešām ievilka elpu, taču ne uz ilgu laiku. Jau 4. septembrī dienasgaismu ieraudzīs viņu jaunākais studijas albums “For My Parents”.
Nav iemesla apšaubīt ne mūziķu spēju justies kā mājās gan senatnīgās koncertzālēs, gan netīros rokklubos, ne kādu no viņu kompozīcijām, kad tā šajās vietās atskan. Manierē, kas raksturīga vien “MONO”, jaunākajā albumā šī šķirtne tiek iznīcināta – vienuviet jutība un briedums iezīmē grupas ceļu no pagātnes uz nākotni.
Pēc debijas EP izdošanas 2000. gadā un pirmajiem koncertiem ārpus dzimtās Japānas, grupu pamanīja Džons Zorns (John Zorn) un pirmais ilgspēlējošais studijas albums “Under The Pipal Tree” iznāca jau ar izdevniecības “Tzadik” gādību. Kopš tā laika “MONO” nepaguruši ir turpinājuši koncertēt, iepazinuši leģendāro Stīvu Albīni (Steve Albini) un viņa “Electrical Audio” studiju Čikāgā un ciešā sadarbībā ar viņu ierakstījuši trīs studijas albumus. Rezultāts - stabila un neapstrīdama vieta post-rock kā žanra goda sardzē.
