Šoreiz nedēļas tēma ir par diviem albumiem, kas iznāks oktobrī. Soulfly darbs Eiropā mēneša sākumā, 4.oktobrī, turpretim Sepulturas veikums - 25.oktobrī. Albumi sadalīti bez maz vai tā, lai viens paspēj nosēsties atmiņā, kamēr vēl otrs nav iznācis.
Jebkurā gadījumā šī tēma ir bijusi ļoti aktuāla visu laiku ar jautājumiem: „Vai Sepultura ir sliktāka bez Kavaleras?”; „Vai Soulfly var uzskatīt par jauno Sepultura, jo kā nekā Kavalera radīju Sepulturu?” utt.
Abiem albumiem var vilkt ļoti daudz paralēļu. Sepulturas jauno albumu producējis Ross Robinsons, kurš ir producējis arī grupas komerciāli veiksmīgāko darbu Roots. Tāpat Robinsons ir arī strādājis ar Soulfly pirmo albumu. Abām bandām ir salīdzinoši jauni bundzinieki, Sepulturai ir 22 gadus vecais Elojs Kasagrande (Eloy Casagrande), turpretim pie bungām Soulfly spēlē Kavaleras 20 gadīgais dēls Zaions Kavalera (Zyon Cavalera).
Svarīgi pieminēt arī to, ka pagaidām abām grupām ir viens no saliedētākajiem sastāviem abu vēsturē. Sepulturas ilggadējais trio - Paulo, Kissers un Grīns kopā ar jauno un talantīgo bundzinieku Kasagrandi. Savukārt Soulfly savu sastāvu pēdējā laikā ir mainījuši ļoti bieži, bet tagad šķiet, ka sastāvs beidzot ir nokomplektējies ar Marku Rizzo, Toniju Kampos un Kavaleru gan priekšā, gan aizmugurē.
Runājot nedaudz vēl par sastāviem, iedomājoties Soulfly pirmā asociācija, kas nāk prātā, ir tieši Kavalera, nevis visa grupa. Turpretim Sepultura ir jau iesakņojusies ar fundamentālu trio. Tas nedaudz parāda to, ka Soulfly ir tieši Kavaleras ideju realizācijas vieta, nevis kā tas ir ar Sepulturu, kur tiek reprezentēta pati grupa ar konkrētām idejām.
Savukārt tematiski Soulfly ir novirzījušies no savām sākotnējām brazīliešu saknēm. Albumos tiek iekļauts kāds tribal gabals, bet tomēr Sepultura ar Deriku priekšā ir nedaudz saglabājuši to Dienvidamerikas mežonību, kas atkal atgriezīsies jaunajā albumā (tā vismaz tiek solīts).
Tomēr vislielākā ažiotāža ir par to, ka abas grupas ir tiešie konkurenti viens otram, jo abi šoreiz izdos savus albumus zem vienas ierakstu kompānijas - vācu Nuclear Blast Records.
Protams, šādai salīdzināšanai nav jēgas, jo abas grupas nu jau gandrīz pēdējo divdesmit gadu laikā (nemaz neliekas, ka ir jau tik daudz laika pagājis) ir radījuši ļoti izcilus un, kas ir pats svarīgākais, dažādus albumus, piemēram, Soulfly pirmo veikumu noteikti nevarētu nolikt blakām, teiksim, darbam Conquer. Nedrīkst arī piemirst, ka pastāv vēl trešā grupa Cavalera Conspiracy, kurā spēlē abi Kavaleras brāļi, tas pats Rizzo pie ģitāras un Džonijs Čovs (Johny Chow) ar basu. (Ja tiešām kādam vajadzētu atbildēt uz iepriekš uzdoto jautājumu ievadā, tad varētu teikt, ka CC ir vistuvākais, kas līdz šim ir bijis Sepulturai Kavaleras ērā.)
Bieži vien, ja grupas līderis dodas prom, grupa mirst dabīgā nāvē, bet turpretim šeit ieguvēji esam mēs, klausītāji, jo esam ieguvuši trīs lielizmēra grupas, kuru katrs albums ir kā smagās mūzikas stūrakmens. Albumi, kuros tiek iekļautas visas smagās mūzikas klasiskās vērtības.
Abi albumi, izlasot pieejamās recenzijas, solās būt vieni no labākajiem grupu albumiem, kas liek abām interešu pusēm nepacietīgi gaidīt. Bet viens ir skaidrs, ka diskusija par to, kurš ir labāks, turpināsies tik un tā, un, iespējams, pat labi, ka tā.
